Vai kopīgs datu piekļuves protokols var aizstāt uzņēmumam IT nodaļu, kuras tam nav. Starpposma secinājumi pēc projektiem, kurus vedām paši.
Tāpēc, ka nav neviena, kas tās uzturētu. Savienojums starp divām sistēmām tiek uzrakstīts vienu reizi un dzīvo tieši līdz pirmajam atjauninājumam jebkurā no pusēm: mainās eksporta formāts, un pēc nedēļas kāds pamana, ka skaitļi vairs nesakrīt.
Uzņēmumā ar IT nodaļu tas ir pusdienas darbs. Uzņēmumā bez tās tas ir klusums: neviens nezina, kas salūza, kamēr atšķirība neparādās naudā. Tāpēc īpašnieks izvēlas roku darbu - tas vismaz ir paredzams.
Vairāk, nekā īpašnieks nosauc pirmajā sarunā. Parasti min divas vai trīs: kasi, grāmatvedību, varbūt noliktavu. Procesu izpētē atklājas, ka tām klāt ir banka, algas, piegāde, galdiņu rezervācija, iepirkumi no piegādātājiem un tabulas, kurās tiek saveikts viss pārējais.
Mūs interesē nevis skaits pats par sevi, bet savienojumu vietu skaits starp tām. Tieši savienojuma vietā dzīvo roku darbs, un tieši tā lūst, kad notiek atjauninājums.
MCP (Model Context Protocol) apraksta vienu veidu, kā programmai dot piekļuvi sistēmas datiem. Vietā atsevišķam savienojumam katram sistēmu pārim parādās viens slānis, kuram pieslēdzas gan sistēmas, gan aģenti.
Uzņēmumam bez izstrādātājiem svarīgi ir nevis tas, ka šis ir jauns protokols, bet tas, ka tas noņem uzturēšanu. Pieslēgumu apraksta vienu reizi un izmanto atkārtoti: nākamā atskaite, nākamais aģents un nākamā sistēma strādā caur to pašu slāni.
Tas arī ir tas, ko mēs saucam par integrācijas standartu: nevis produkts un nevis piegādātājs, bet vienošanās par to, kā sistēmas atdod datus.
Atmaksājas tur, kur viena un tā pati salīdzināšana notiek katru nedēļu un vienmēr ar rokām. Tādu darbu skaita stundās, un pēc pieslēguma stundas ir redzamas.
Neatmaksājas tur, kur process mainās biežāk, nekā spēj nostabilizēties. Ja darba kārtību pārraksta katru mēnesi, integrācija nofiksē vakardienas kārtību un kļūst par vēl vienu lietu, kas jāpārdara.
Atsevišķs gadījums ir vienreizēji uzdevumi. Pārnest datus vienu reizi ir lētāk ar rokām, un tā arī sakām klientam, nevis pārdodam pieslēgumu.
Kārtību uzskaitē. Ja nomenklatūru uztur divos rakstības variantos, bet pavadzīmes ievada ar nedēļas nokavēšanos, protokols neko neizlabos: tas vienkārši ātrāk atnesīs tos pašus datus.
Šis ir visbiežākais vilšanās avots. Uzņēmums gaida, ka piekļuve datiem aizstās to kvalitāti, un saņem rūpīgi salikto nepatiesību.
Secinājumi savākti pēc projektiem, kurus ITHS veda pats: ieviešana, integrācijas un aģentu palaišana Latvijā, 150+ projekti pēc ITHS iekšējās uzskaites 2026. gada 7. oktobrī. Klientu dati netiek atklāti, izmantoti tikai anonimizēti novērojumi. Kamēr izlase nav slēgta, kopsavilkuma skaitļus par tēmu nepublicējam - piezīmē ir tikai tas, kas atkārtojas no projekta uz projektu.